Divu stundu garajā filmā Roberts Altmans lieliski parāda filmas varoņu raksturu, dzīves veidu, tā laika mākslas uztveri. Filmas režisors slidina kameru caur brāļu Van Gogu dzīvi, kā pa krāsu paleti, sajaucot intīmus brīžus ar spilgtām ainavām, emocionālo ekspresiju ar mierīgām pārdomām. Filma visā garumā caurstrāvo Vincenta van Goga trauksmainību, dzīves vērojumu, attieksmi pret mākslu, reliģiju, dabu un brāli Teo. Filma sākas ar mūsdienām, kur tiek izsolītas mākslinieka gleznas par simtiem un miljoniem. Altmans paralēli pievērš uzmanību ainai Monmartrā, kad Vincents guļ netīrs gultā ar pīpi mutē. Šajos kadros jūtama ironiska pieskaņa, jo tiek parādīts kādos apstākļos mākslinieks dzīvoja savā laikā. Ironija jūtama arī ainā, kur Vincents, saka Margaritai, ka aizvedīšot viņu uz Parīzi, tur viņa varēšot čurāt uz gleznām pilnībā. Filmā Vincents un Teo tikai dažas ainas ir izteikti tuvplāni, jo Altmans ir gribējis parādīt mākslas radīšanas procesu, pieredzi, jutekliskumu, mazāk veiklus dialogus. (lasīt tālāk…)

 Loading ...