Šajā Jura Podnieka Studija s veidotajā filma “Ejiet, bērni, rotaļās” ir pateikts viss ko esmu gribējusi jums pavēstīt savā apzinātajā mūžā :D  Nu.. ģeniāli un galīgi ķerti ir tie mākslinieki/dažreiz bail paliek (nezinu vairāk no viņiem vai no sevis :D).  Bet esmu droša, ka ar viņiem vienmēr ir jautri :D Un, jā, jogas teorijas - visi mēs to zinām un jūtam - it sevišķi bērni (ja dažreiz vajag uz galvas pastāvēt, dažreiz pavāļāties pa grīdu, viņi to dara…). Filmā daudz filozofijas, kura nevienam neinteresē, te atcerējos Rutas Nagles (nezinu kāds uzvārds tagad) teicienu: “Mūsdienās visi tik gudri, ka nav ko pasūtīt zemenes lasīt”

Tātad filma: http://vimeo.com/37791087

 Loading ...

un atkal vakarā viņi runā,
lietus klausās uzmanīgāk
Tie skatās, kā logos mainās krāsas,
un kad saule iezīmē rītu,
tie aizmirst, ka ielās ir viņu mājas

 Loading ...

Saskatījis sakarības spoguļkarpu mugurās
kāds dīvains paradokss,
cik aplams šis rēķins
Tev jūra vienmēr būs līdz ceļiem
Un Dardaneļu šaurumā nārstos lielās ar spoguļiem uz sāniem
Tā nav tava jūra, kurā peld Magelāns
Tikai 2 lati 30 kilogramā un viss
Karpas, karūsas, līņi un ālants…
Stikla dīķī.
Tikai 2 lati un viss.
Galvenais tagad nekad neiet peldēties pa pliko.

 Loading ...

Es tomēr necentīšos dziedāt, bet tu vienalga klausies. Ausies, lauzies, attiecībās jaucies. Skaties, lai šitā šmaucoties nesanāk aizpīpot savu pēdējo dzērvju kāsīti. Un tā lāsīti pa lāsītei nogruntēt bērziem tāsītes. Klausoties manā nedziedāšanā būsi jau nodzēris trīs tasītes mafijas, muldēsi, ka jūrā reiz kāps priedēs un vides aizsargi ar sodiem mūs biedēs. Daudzas sliedes ved uz ziemeļiem, bet pārējās uz Romu. Labu lomu piespiedi man šodien tēlot, labi zinot, ka man nav balss, pareizās dzirdes un entuziasma. Tā jau ir paēdis stulbenis, neēdušu nesaprot. Nevajag jau arī sapņot, soļot, smadzenes skalot, labāk zemenes lasīt Whirpoolā klučos saliktas grēdā. „Nebēdā” tu man saki, „šeit viņu ir daudz.” Jauc ar cukuru, stum māgā, kamēr lāgā neatceries, kā ir klausīties dziesmu, kuru neviens nedzied. Nu redziet, cik kaitīgi ausīties un pēc pareizajiem vārdiem taustīties. Visādos sviestos ķēpāties ar vārdiem mētāties. Ko darīt, ja galvā šurumburums? Saka jau, ka tie mākslinieki tādi dīvaini, uz loga zemenes apputeksnē ar otiņu un putekļu slotiņu

 Loading ...

diena ir mana kleita, vājprāts tavs emociju enkurs
es ordenis par kvalitātāti, tu zemeņu sīrups
tu mana krāsu palete, es pelēks pieradums
es paklausīga zemeņu garša, tu pulētas taisnības ausis
tu plūstoša līnija, es Stradivāri vijole
es gūstekņu noliktava, tu krāsains buklets
tu priekšlaicīga ejakulācija, es Griničas laiks
Indija ir mans vīns, grēks tava lokomotīve
tu esi impērija, es sabrukmus, mēs saderam kopā

 Loading ...

Šaha kauliņi tupēja nobružātajā padomju laikā izgatavotajā un daudz pieredzējušajā koka kastē, kura bija piesūkusies ar cigāru, šņabja un papīra naudas smaku, ļaujot, kauliņiem apdomāt par jautri pavadītajiem laikiem, piesmēķētām istabām, gudru, bārdainu vīru varoņstāstiem. Tā atvērtā veidā kalpoja par šaha galdiņu. Jau ilgu laiku kauliņi tur bija tupējuši un gremdējušies atmiņās par laikiem, kad viņi devās uzbrukumos un aizstāvējās. Melnais karalis kā allaž bija norūpējies par savu dāmu, kuru jau neesot redzējis kādu nedēļu, jo šaha īpašnieks Mormunds Auza ir aizbraucis uz Austrāliju ciemos pie sava brālēna saraut kādu partiju. (lasīt tālāk…)

 Loading ...

Reiz es satikos ar savu Stulbumu un jautāju, kas tu tāds esi?

-Tavs Stulbums!

Kāpēc tu neesi manī?

-Es reizē ar tevi piedzimu, bet gadiem ejot noplaku…

Kādēļ?

-Tu mani nomāci!

Bet es to nejutu!

-Esi drošs?

(lasīt tālāk…)

 Loading ...

Šoreiz es jums nestāstīšu par ežiem vai par rabarberiem, bet gan par vitamīnu C. Tā nu ir sanācis, ka viņš šobrīd atrodas uz mana datorgalda un zobojas par manu „Kaspersky’’ pretvīrusu programmu. Varētu jau apstrīdēt tās mazās, apaļās, oranžās tabletes spēku un lietderību, bet maz izredžu man uzvarēt vai pierādīt „Kaspersky” spēku un ātrumu.

(lasīt tālāk…)

 Loading ...