Lai kā arī mēs moralizētu, cilvēka intelekts ir nevis tukšas zināšanas, bet spēja izdzīvot tādā vidē kādu mēs paši to veidojam.

 Loading ...

Tvnetā uzgāju rakstu “Kā atpazīt melus?” - foršs raksts un foršs portāls (noraidošs galvas mājiens, slēgta poza un diktatora sejas izteiksme). Prieks, ka Latvijā ir šādi klaču portāli - tik depresīvai tautai vajag palasīt tādas ziņas kā “Martins Dukurs kļūs par tēvu” vai “Atklāj Vitnijas Hjūstones nāves cēloni”. Apsveicu Martinu un izsaku līdzjūtību Vitnijas faniem. Taču tuvāk par rakstu: “kā pazīt melus”. Ehss, vecais labais Pīzs, Omarova vai Glāsa. Prieks, ka šos censoņus neaizmirst - taisnību jau viņi runā lielā mērā (nu..”pa lielam” ). Bet neviens jau nepadomā cik vērtīgi un labi ir melus atklāt un vēl jo vairāk otram aizrādīt. Agrāk daudz pētīju neverbālo saskarsmi starp jauniešiem, pati samācījos visas tās gudrības un žestu saimes. Ar šodienas pieredzi domāju - man to nevajadzēja.

(lasīt tālāk…)

 Loading ...

Mihail Bulgakov: „Dzīvokļa starpsienas bija tik plānas, ka varēja klausīties, kā kaimiņi klausās, kā mēs klausāmies.”

Vēstures profesore par IIPK: „Vācija nezināja, ka Krievijā var beigties viss, izņemot cilvēkus.”

„Kamēr mācījos skolā, manai mammai nosirmoja pat parūka.” (neatceros autoru)

Zīle ir iezipots ozols. (neatceros autoru)

I.Ziedonis: „Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var ja nav savējās .

“Katru reizi solu sev neiejaukties stulbās diskusijās par nepareizu NSĢ, bet izdarīt to ir sarežģītāk, nekā atmest dzeršanu.” (pokera vietnē uzpeldējis citāts)

Horhe Luis Borges: I am not sure that I exist, actually. I am all the writers that I have read, all the people that I have met, all the women that I have loved; all the cities that I have visited, all my ancestors . . . Perhaps I would have liked to be my father, who wrote and had the decency of not publishing. Nothing, nothing, my friend; what I have told you: I am not sure of anything, I know nothing.

(lasīt tālāk…)

 Loading ...

Pamostoties diena ir kā balta lapa. Varam to saplēst vai sašvīkāt, bet varam - līdz vakaram mērķtiecīgi pierakstīt ar gaišām domām un darbiem. Pats grūtākais ir saprast un atklāt sev kā skaisti uzrakstīt pirmo vārdu, kā iesākt rītu, lai tas iezvana laimīgu dienu. Esmu mēģinājusi saprast un izzināt kā atjaunot savu garīgo enerģiju un galvenais to neizsmelt pēc iespējas ilgāk. Man vislabākā vieta, kur ļaut ar visām maņām smelties sirdsmieru un spēku, izdomāt lielās domas, atvairīt sīkās, apjaust pasaules mērogus un saprast šodienas problēmu niecīgumu, ir mežs un vietas ūdenstilpņu tuvumā. Nav svarīgi kur un kādā veidā mēs sakārtojamies un uzlādējamies, galvenais ir rezultāts, bauda un sajūtas ko gūstam, piemēram, pēc pastaigas mežā, sēņošanas, makšķerēšanas.

(lasīt tālāk…)

 Loading ...