Nesen ar draugiem saderējām, ka es aiziešu uz aklo randiņu. Viss gāja raiti meitenes iečekoja ss.lv un atrada vienu piemērotu kandidātu: 25. gadus vecs, vārdā Kaspars. Intereses: bez maz vai braukāties ar riteni un klausīties mūziku :D Nebija ilgi jāgaida džeks uz sms atzvanīja un sarunājām tikties pie Avotu 23 Admirāļa 19.00. 18.50. nolēmu būt uz vietas, lai nepalaistu garām savu “sapņu princi”. Ieraugu stāv nervozs čalis un kaut ko pie sevis murmina, nodomāju, ka šis arī nolēmis atnākt ātrāk. Droši eju klāt un jautāju vai Kaspars. Saņemot apstiprinošu atbildi, ierosinu pastaigāt pa pilsētu. Šis neiebilst, ejot viņam blakus pamanu dažas dīvainības gan viņa izskatā gan runā. „Man ir bail no cilvēkiem”, viņš nopietni saka. „Man arī,” es viņam piebalsoju.

(lasīt tālāk…)

 Loading ...

Es par to attēlu, kuru Hawk šodien ielika kā dienas bildi. Pirmais vārds kurš ienāk prātā skatoties uz šo foto - sākums, tad nepabeigtība, nopūta un bezspēcība, varbūt pat kauns par pasauli.

Es ilgi skatījos uz šo bildi un domāju, kāpēc tieši tāds nosaukums “Laiks aizdomāties” un punkts, kāpēc ne daudzpunkts… Varbūt šobrīd tiešām ir īstais laiks cilvēkiem pāriet augstākā attīstības līmenī, gara attīstības? Tas ir vienīgais variants, lai izglābtos no nākošā gaidāmā kara, visiem planētas Zeme iedzīvotājiem vajadzētu atteikties no saviem principiem, etniskās, valstiskās piederības, reliģiskajām pārliecībām, jo šie cilvēka izdomātie rāmji, ir tie kuri virzīja visu iepriekšējo karu rašanos.

Šodien filosofijas pasniedzēja, garāmejot parkā, mani uzrunāja: “Sveika, Zane, gribi ābolu?” “Nu, davai” savā iemīļotajā intonācijā es teicu, ļoti labi apzinoties, ka šāds vārdu savienojums nav latvisks un īpaši delikāts. Viņa atvēra savu maisiņu, kur starp filosofijas grāmatām, slēpās vairāki sarkani, smuki āboli. Viņas skatiens un ar galvu pamājošais žests teica: “Nu vot, jau sen tā vajadzēja”. Šī dīvainā tikšanās un viņas skatiens kurš sekoja man līdz pašai universitātei un šīsdienas Hawk ieliktā dienas bilde lika aizdomāties…

Tās dienas bilde:

 Loading ...

Years ago, when I was younger
I kinda liked a girl I knew
She was mine and we were sweethearts
That was then but then it’s true…
Jau pārs nedēļas mani nomoka šī dziesma, tā ir tik lipīga un salda kā svaigi sviests medus sausā vasarā. Arī šodien tā skanēja manā iemīļotajā radio stacijā SWH. Un tieši šodien uzzināju par kādu šķietami jauku pasākumu, ko rīko šīs radio interaktīvais  kolektīvs - švāģermūzikas festivāls. Varbūt kāds nezina, tad švāģeris ir tas cilvēks, kurš viesībās vienmēr izēd visu rasolu. Apbrīnoju cilvēkus, kuri var izštukot kaut ko oriģinālu un reizē rēcīgu. (lasīt tālāk…)

 Loading ...

Vakar vakarā saštukoju, ka agrāk iešu gulēt, lai šorīt saulei lēcot aizčāpotu uz Grīvu gulbjus skatīties, kamēr tur vēl nav salasījies mākonis cilvēku, gluži kā odu pavasarī. Ideja bija laba, tikai es gulēt aizgāju 03.40. Bet ziniet es tomēr piecēlos 06.15. kā biju plānojusi, pati vēl tagad brīnos kā man tā sanāca! Nezinu vai jebkad es tik agri celtos, lai ietu uz univeru Kaut gan ja tā labi padomā, bieži vasarā cēlos 04.00., lai ietu uz copi vai fotografēt un tobrīd tas nelikās nekas ekstra, bet ne par to es gribēju stāstīt. Tik daudz ko interesantu un dīvainu es šorīt novēroju, ka sāku domāt, ka tik tiešām mēs jūdzamies nost, tikai katrs savā veidā. Pretī pašvaldības policijas ēkai, kāds smuki noparkoja Audi A4, es tajā brīdī mēģināju noķert fokusā sniegpulkstenītes apstādījumos, acīmredzot tas audi vadītājs mani neredzēja. Viņš noslāpēja, izkāpa no auto un sāka ar saujām bērt zemi no tuvējās puķu dobes zem savējās mašīnas priekšējā riteņa. Man viņa sviešanas stils ārkārtīgi atgādināja bēres, kur visi dalībnieki sviež 3 saujas zemes (lasīt tālāk…)

 Loading ...

Tagad sēžu pie kompja un ēdu mammas taisīto biezpienu, jāatzīst, ka tas ir gana labs, kaut arī ledusskapī nostāvējis teju vai nedēļu. Istabā ir gaiši un omulīgi, saules siltie stari kutina sīpolu izstīdzējušos lokus uz palodzes. Nedaudz skumja un dīvaina sajūta, jo nekur nav jāskrien, nekas ārkārtējs nav jādara. Fonā skan Freimanis + ledusskapja rūkoņa, jāvāc šmotkas, drīz jābrauc uz laukiem, jo vienai te galīgi garlaicīgi. Pag, es taču neesmu galīgi viena! Kā es varēju aizmirst par savu jauno draugu Gati!!!!!!!!!!!:o tas ieracies zemē, guļ starp sīpolu saknēm un klusē. Viņš ir diezgan interesants radījums – nemaisās pa kājām, nebļauj, nemeklē kašķus un vienmēr piekrīt visam ko saku. Ar viņu es iepazinos nesen un viņš man iepatikās no pirmā manu acu skatiena, jo viņam pašam acu nav nabagam. Atnesu no Maximas salātu lapas, jo gribēju tās sataisīt ar krējumu. Tā kā Maxima man uzticību nevieš, nolēmu katru lapu apskatīt, un re, noplēšot kādas 3 lapas no čemura, ieraudzīju slaidu, žiperīgu, sarkanbrūnu slieku, kas žiperīgi centās no manis aizlaisties. Ehs, ko nu darīs negribēju lopiņu slaktēt nost, ieliku savā lielajā sīpolu podā u nosaucu par Gati, īstenībā bija doma viņu nosaukt par Centi, bet vārds Gatis viņam labāk piestāv

 Loading ...

Ak ši vecā novazātā tēma. Domāju, ja bijušie ciena viens otru un kādreizējās attiecības, tad labāk nekādu „tikai draugi” pigoru.

Pat nemaz nerunājot par bijušajiem pāriem „tikai draugi” jautājums nav izpildāms arī „draugiem” kuri nekad nav bijuši kopā (starp viņiem nekad valdījusi kaisle, iekāre vai grēcīgas domas). Gribās uzsvērt vārdu „tikai”. Tikai draugi – nekāda seksa, nekādi slepenie sapņi vai iekāre, pat ne erotisks flirts – tikai draugi. Gan darbos, gan visslēptākajās domās. Tas to visu mazliet sarežģī, vai ne?

(lasīt tālāk…)

 Loading ...

Fiziķis - ka, tevi, vienmērīgi paātrināta taisnlīnijas kustība!

Zobārsts - tu, kariess paradontais!
Šokolādes degustētājs - atkal Obama ar riekstiem!

Morga darbinieks darbiniekam - ka tev kādam roka sakustētos!
Pavāri virtuvē - tavus pirkstus salātos!

Taksometra šoferis - ka tevi pavedīšu!!!..
Celtnieks - da, nu, tevi būvbedrē, atradies te ģipsis!

Liftnieks - kaut tu starp trešo un ceturto iesprūstu!

Ūdenslīdējs- kab tevi elektriskā zivs! (lasīt tālāk…)

 Loading ...